Śūnyatāparivarto nāmāṣṭādaśaḥ
Technical Details
XVIII
śūnyatāparivarto nāmāṣṭādaśaḥ|
nirvedhāṅgadṛṅmārgayoravaivartikaliṅgāni saṃkhyayā viśeṣataścoktani| bhāvanāmārgastu gambhīraḥ| tato tānyubhayathāpi vaktumaśakyāni| ataḥ śāstram-
[111] gambhīro bhāvanāmārgaḥ
etadāha| atha khalvityādinā pratyekabuddhairityetadantena| āścaryaṃ bhagavannityekaṃ codyam| kimāścaryamityata āha| mahāguṇetyādi| mahān guṇasambhāraḥ paramagambhīratayā kalpāsaṃkhyeyadvayanirantaraprayatnalabhyatayā ca| ata eva viśeṣato jñātumaśakyatvādapramāṇāḥ saṃkhyātumaśakyatvādaparimitāḥ| bodhisattvo mahāsattva iti bhāvanāmārgastho'vaivartikaḥ| avinivartanīyeneti bhāvanāmārgasthena| saṃkhyātikramād anantam| paramodāratvād aparyantam| asaṃhārya samyagagrādyaṃ samyagjñātumaśakyaṃ śrāvakapratyekabuddhairapīti bhāvanāmārgasya gāmbhīryam||
subhūtirāhetyādi pratibalaḥ śakto nirdeṣṭum| kintu sattvā(rvā)rtho na syāditi bhāvaḥ| tataḥ kimityāha| ata evetyādi| evakāro bhinnakramaḥ| sthānānītyataḥ pareṇa draṣṭavyaḥ| sarvāṇi gambhīrāṇīti vīpsārthaḥ| sthānānīti bhāvanāmārgālambanāni| prajñāpāramitāyāṃ pratisaṃyuktāni tadādhāraṇītyarthaḥ| sūcayitavyānīti sūcyantāmityarthaḥ| iti subhūteradhyeṣaṇā||
evamukta ityādi| ārabhyeti| ādau nirdiśya| nigamayitukāma iti bhāvanārge yojayitukāmaḥ| iti bhagavato'bhyupagamaḥ|
atha śāstram-
gāmbhīryaṃ śūnyatādikam|
samāropāpavādāntamuktatā sā gabhīratā||4-52||
'gambhīro bhāvanāmārgaḥ' ityuktam| tasya 'gāmbhīryaṃ' gambhīrabhāvaḥ| yataḥ sa gambhīro bhavati tacca śūnyatānimittādikam| mārgasya gambhīryamālambanagāmbhīryāditi bhāvaḥ| taccālambanaṃ 'śūnyatādi'| śūnyatāderapi kā gāmbhīryatā ? yā'sya samāropāntenāpavādāntena cārahitatā| bhagavānabhyupagataṃ sūcayitumāha| gambhīramitītyādi| sarvadharmāṇāṃ yathāpratibhāsabhāvo yathātattvaṃ ca bhāvaḥ śūnyatā| saivānimittaṃtadvedane nimittanirodhāt| saivāpraṇihitaṃ tadvidāṃ traidhātuke'praṇidhānāt| saivānabhisaṃskārasteṣāṃ punarbhavāya karmākaraṇāt| saivānutpādasteṣāṃ tena karmaṇā'nutpādāt| saivājātisteṣāṃ prakṛtyajātatājñānāt| saivābhāvo'dravyatvāt| saiva virāgaśuddhiḥ kleśānuśayasamudghātāt| saiva nirodhasteṣāṃ punarbhavavi(ni)rodhāt| saiva nirvāṇaṃ teṣāṃ vāsanāsamudghātāt| saiva vigamasteṣāṃ sāśravaskandhoparamāt|| iti śūnyatādikam||
subhūtirāheti kākvā pṛcchatītyarthaḥ| dharmāṇāmiti śūnyatādinām| sarvadharmāṇāmiti skandhadhātvādīnām| bālagrāhyā rūpādayaste kathaṃ gambhīrāḥ? ataḥ svayameva pṛcchati kathaṃ cetyādi| uttaraṃ yathā tathatetyādi| kasya tathateti cedāha tatretyādi| sphuṭīkartumāha yathetyādi| yatreti yasyāṃ rūpāditathatāyāṃ vedyamānāyāṃ kalpitaṃ rūpādi na prakhyāti iyaṃ rūpādīnāṃ gambhīratā| paramārthasatā rūpeṇa teṣāṃ prakhyānāt| samyagdeśanayā toṣitaḥ subhūtirāha| āścaryamityādi| sūkṣmeṇeti nipuna(ṇa)vedyena| nirvāṇaṃ ca sūcitam| bhāvanāmārgasthasyāvaivartikasya sarveṣāṃ parikalpitānāmaprakhyānāt| rūpādibhyaśca nivāritaḥ| teṣāṃ paramārthasya prakhyānāt| tatra nirvāṇena rūpādisamāropāntamutkatā| iti śūnyatādigambhīratā||
atha śāstram-
[112] cintātulananidhyānānyabhīkṣṇaṃ bhāvanāpathaḥ|
nirve āṅgeṣu dṛṅmārge bhāvanāmārga eva ca||4-53||
'abhīkṣṇaṃ' iti prabandhena| ataḥ prābandhikāni 'cintātulananidhyānāni' svabhāvo bhāvanāmārgasya alambanaṃ śūnyatādi| śūnyatāderādhāro nirvedhabhāgīyadṛṅmārgabhāvanāmārgāḥ(rgaḥ) kathaṃ bhāvanāmārgasyā(ścā)syaiva viṣaya iti cedāha-
[113] prābandhikatvādiṣṭo'sau
'prābandhiko' hi bhāvanāmārgaḥ| tataḥ prākṛto viṣayaḥ paścāttamo viṣayīti nāsti virodhaḥ| atra sūtraṃ bhagavānāhetyādi| imānīti yathoktāni śūnyatādīni| prajñāpāramitāpratisaṃyuktānīti| vikalpapāramittaiva prajñā prajñāpāramitā darśanamārgo bhāvanāmārgaśca| nirvedhabhāgīyāni tu tādarthyātprajñāpāramitā| tasyāṃ trividhāyāṃ pratisaṃyuktāni sambaddhāni tadādhārāṇītyarthaḥ| ya imānio cintayiṣyati tulayiṣyati upanidhāsyatīti sambandhaḥ| kathamityata āha| evaṃ mayetyādi| sthātavyamiti cintayaikāntaniścayāt| śikṣitavyamiti tulanena śamathotpādanāt| pratipattavyamityupanidhyānena vipaśyanotpādanāt| ājñaptaṃ granthaśravaṇāt| ākhyātamarthajñāpanāt| upadiṣṭaṃ rahasyakīrtanāt catasro yuktayaḥ| apekṣāyuktiḥ sarvahetūnapekṣya kāryotpatteḥ| kāryakāraṇayuktiḥ tebhyaḥ pratyekaṃ kāryaviśeṣotpatteḥ| upapattiḥ sādhanayuktiḥ| yena pramāṇena yo'rthaḥ sidhyati| dharmatāyuktiḥ svabhāvaniyamodharmāṇām| agni eva dahatyāpa eva kledayantītyādi| ābhiḥ samādhyālambanasya rahasi paryaṅkamāruhya satkṛtya sātatyena nirūpaṇaṃ cintā| tatraiva navākāreṇa śamathena cetasaḥ samīkaraṇaṃ tulanam| dharmānvicinoti pravicinoti parivitarkayati parimīmāṃsāmāpadyata iti caturākārā vipaśyanā upanidhyānam|| tatra yathāvabhdāvikatājñānaṃ vicayaḥ| pañcaiva skandhā ityādi yathāvabhdāvikatājñānaṃ pravicayaḥ| sarva ete śūnyā ityādi nirvikalpena manasā prajñāsahagatena nimittīkaraṇaṃ parivitarkaḥ| santīraṇaṃ parimīmāṃsā| iti bhāvanāmārgasya svabhāvaḥ||
navadhā ca prakārataḥ|
sa bhāvanāmārgaḥ prakārabhedena navadhā bhavati| cakārādvipakṣo navadhā| kathamityāha-
mṛdumadhyādhimātrāṇāṃ punarmṛdvādibhedataḥ||4-54||
mṛdumṛduḥ| mṛdumadhyaḥ| mṛdvadhimātraḥ| madhyamṛduḥ| madhyamadhyaḥ| madhyadhimātraḥ| adhimātramṛduḥ| adhimātramadhyaḥ| adhimātrādhimātraśceti| vipakṣāṇāmapyeta eva nava prakārāḥ| tatraite mārgasya prakārā anulomamutpadyante| taiḥ pratilomaṃ vipakṣaprakārāḥ kṣīyante| adhimātrādhimātro'dhimātramadhyo yāvanmṛdumṛduḥ| sa ca vipakṣo bhāvanāheyaḥ kleśavikalpā yathāyogām| audāriko hi malaścelātpurva niṣpīḍyate paścāsūkṣmaḥ| tadvaccittādapi|
tatrādyaḥ tathetyādinā| dvitīya evamityādinā| tataḥ yathā punaraparādibhīḥ prasavatyantaiḥ tataḥ dvāvekena punaraparādinā subhūtirāhetyataḥ prāk| tathetyādi| tatheti yathoktena krameṇa sampādayamānaḥ śamathena| upanidhyāyana vipaśyanayā| upaparīkṣamāṇa ubhābhyām| prayujyamānaḥ śamathavīryeṇa| ghaṭamāno vipaśyanāvīryeṇa| vyāyacchamāna ubhayavīryeṇa| svayameva bhagavān pṛcchati kiyatkarma karotīti| uttaraṃ svayamevāha tadyathāpītyādinā| prasādā prabhavantīti prāsādikā guṇāḥ| matvarthīyo'c| paraparigṛhīteti parakīyā na vaśayen na śaknuyāt| saṃsārādityāgāmino janmaprabandhāt| chorayatīti tyajati| vipṛṣṭhīkaroti| āgāmino'nāgamanāt| vyantīkarotītyaparāntataḥ pūrvāntanayanāt| yathājñaptamityādi pūrvavat| yathoddiṣṭaṃ yathā nirdiṣṭamityuddeśanāt| tiṣṭhati cintayā saṃśayacchedāt| śikṣate śamathena| pratipadyate vipaśyanayā| upanidhyāyatītyubhābhyām| evaṃ yogaṃ bhāvanāmāpadyate| iyatā ekaṃ karmoktam|
dvitīyamāha tāṃścetyādinā samyaksambodherityetadantena| iti bhāvanāmārgo mṛdumṛduḥ||
evamityādi evamityanantaroktavat| tāvatkarmeti bahutarakalpavyantīkaraṇam| samyaksambodhivinivartakadoṣavivarjanaṃ ca| adhikamāha yathetyādinā prāk punaraparāt| tata iti dāyakāt| ayameva viśiṣyate bahutarapuṇyatayā prakṛṣyate| ityata āha| yoyamityādi| iti bhāvanāmārgo mṛdumadhyaḥ||
punarityādi| dadyādarpaṇataḥ| pratiṣṭhāpayedavipratisārataḥ| iti bhāvanāmārgo mṛddhadhimātraḥ||
punarityādi| manasikāro vihāraḥ| iti bhāvanāmārgo madhyamṛduḥ||
punarityādinā bhāvanāmārgo madhyamadhyaḥ||
punarityādi| vyutthāya dharma deśayet tacca bodhau pariṇāmayediti bhāvanāmārgo madhyādhimātraḥ||
punaraparetyādi| tacca dharmadānaṃ| prajñāpāramitoktena pariṇāmena pariṇāmayediti bhāvanāmārgo'dhimātramṛduḥ||
punarityādi| taddharmadānaṃ prajñāpāramitoktapariṇāmena pariṇamayya punaḥ pratisaṃlayane yogamāpadyate| iti bhāvanāmārgo'dhimātramadhyaḥ||
yaḥ punastat pratisaṃlayanamavirahitaṃ karoti prajñāpāramitayā sa tasya bhāvanāmārgo'dhimātrādhimātraḥ||
subhūtirāhetyādi| iha bahutaraṃ puṇyaṃ prasavatīti bāhulyenoktam| ataḥ subhūteścodyam| abhisaṃskāro vikalpaḥ| tadvatpuṇyābhisaṃskāropi| tasmādvahutaraṃ puṇyamiti bahutaro vikalpa uktaḥ syāditi| uttaraṃ bhagavānāha sopītyādinā prasavatyantena| idānīmiti bhāvanāmārgakāle| yathālakṣaṇamasattvācchūnyaḥ| ajñātārthe kapratyayaḥ| bālairajñātaḥ śūnyaka ityeva| evameva ākhyāti prakhyātīti ākhyaḥ| anākhye ākhyā bhavati ākhyāyate lohitāderākṛtigaṇatvāt kyaṣ| prakhyātītyarthaḥ| evamuttareṣvapi draṣṭavyam| asvāmikatvād riktaḥ| agrāhyatvāt tucchaḥ| grāhakābhāvatvād asaraḥ| evamiti śūnyatādibhiḥ| śeṣaṃ subodham| iti bahutaraṃpuṇyaṃprasavacodyaparihārau||
subhūtirāhetyādi| utkarṣopi viśeṣaḥ| chedopi nānākaraṇam| tayorvyavacchedārthamubhayorupādānam| pramāṇānītyaudāryaparicchedāḥ| saṃkhyayāpīti gaṇanayāpi na kṣapayituṃ kṣayaṃ netum| syābhdagavannityādi sugamam| adhikaṃ vacanaṃ adhivacanaṃ mukhyaṃ vācakamityarthaḥ| akṣayā apīti ākāśavat| aprameyātāpītyākāśasyeva| akṣayāprameyaśūnyatānimittādīnāṃ abhilāpāḥ śabdāḥ| nanu śabdā api vicatrāḥ kathamekārthe vyavacchedyabhedyaleśāditi bhāvaḥ| ata evāha deśanābhinirhāra eṣa iti| deśyate'nayeti deśanā karuṇā tasyā'bhinirhāro niḥṣyandaḥ sa cāsau nirdeśaśca| atra śāstram-
[114] asaṃkhyeyādinirdeśāḥ paramārthena na kṣamāḥ|
kṛpāniṣyandabhūtāste saṃvṛtyābhimatā mune||4-55||
'na kṣamā' iti na yuktāḥ| ityasaṃkhyeyādinirdeśe codyaparihārāḥ||
subhūtihāha| āścaryamityādyapi tu khalvityataḥ prāk| avāggocaratvād anabhilāpyāḥ| pāramitārthasyeti śūnyatālakṣaṇasya| atra śāstram-
[115] hānivṛddhī na yujyete nirālāpasya vastunaḥ|
bhāvanākhyena kiṃ hīnaṃ vartmanā kimudāgatam||4-56||
ityanabhilāpyasya hānivṛddhyabhāvaḥ||
kathaṃ tarhi bodhirityata āha| api tu khalvityādyāparivartasamāpteḥ| sa dānaṃ dadattānmanasikārāṃstāṃścittotpāniti yairdānaṃ dadāti| tāni ca kuśalamūlānīti yāni taiscittotpādaiḥ saṃprayuktāni| yathā bodhisthā pariṇāmayatīti| anyathā na sā pariṇāmanā bodhaye syāt| evamuttarāsvapi draṣṭavyam||
yathā'nuttarā samyaksambodhirityuktam| ataḥ pṛcchati| atha khalvityādinā| bhagavānāha tathataiṣā subhūte'nuttarā samyaksambodhirityādi| abhīkṣṇamiti punaḥ punaḥ| bahulamiti prabandhane| evaṃ khalvityādinopasaṃhāraḥ| atra śāstram-
[116] yathā bodhistathaivāsāviṣṭasyāthaisya sādhakaḥ|
tathatālakṣaṇā bodhiḥ sopi tallakṣaṇo mataḥ||4-57||
'asau' iti 'sopi' iti bhāvanāmārgaḥ||
śūnyatāpradhānaḥ parivartaḥ śūnyatāparivartaḥ||
āryāṣṭasāhasrikāyāḥ prajñāpāramitāyāḥ sāratamānāmni pañjikāyāṃ ratnākaraśāntiviracitāyāmaṣṭādaśaḥ parivartaḥ||